Par vēlmi tikt vaļā no slimības..

Mums ir jāsāk mainīt skatījums uz slimošanu un slimībām. Cilvēks ir radis baidīties no slimībām un apspiest to radītos simptomus visos iespējamajos veidos- skrienot no ārsta pie ārsta un dzerot tabletīti aiz tabletītes bez atbildības uzņemšanās par saviem lēmumiem.. jo visu taču zina ārsts? 

Šādā veidā cilvēks apspiež un noliedz pats savu spēku, viņš samazina sevi un uztaisa sevi par mazu, nevarīgu niecību, kas neko nezina, nejūt un nesaprot par sevi, savu ķermeni un dzīvi kopumā. Tā ir gudra pasaules sistēmas prakse – likt cilvēkam justies mazvērtīgam un nevarošam, lai būtu vajadzīgi visi CITI, kas ir gudrāki, spējīgāki, kas visu zina labāk. Un tā nu cilvēciņš seko tam, ko CITI saka, jo gluži vienkārši pats sev ir atņēmis savu spēku un neuzticas pats savām unikālajām, intuitīvajām spējām, neuzticas pats SAVAM ķermenim.

Bet tas noslēpums jau ir tajā, ka tikai TU zini, kā sev vislabāk palīdzēt.. atgriez sev savu spēku, iztaisno mugurkaulu un atļauj sev zināt labāk, kas tev ir nepieciešams!

Manuprāt, ir pienācis laiks uzņemties atbildību par savu dzīvi, ķermeni un sākt dibināt padziļinātas attiecības ar to. Ir jāatjauno saikne cilvēkam pašam ar savu viedo ķermeni. Ir laiks mainīt attieksmi un skatījumu uz slimībām, sadraudzēties, izzināt, mācīties komunicēt ar tām, kā ar dzīvu, jūtošu, dievišķu enerģiju, kas atnākusi mūs mācīt, virzīt un sniegt kādu LABUMU. Tas ir Tevis paša ķermenis, kas pielāgojas Tavām vajadzībām, pārliecībām, iekšējiem stāvokļiem.. Tavs ķermenis Tev visu rāda priekšā un nereti tieši caur slimību.

Nav šaubu par to, ka jebkura slimība ir IESPĒJA, un mūsu katra izvēle ir to redzēt šādi, vai arī izvēlēties baidīties, skriet prom un attapties pie vēl lielākas problēmas. Jo slimība vienmēr nāk ar aicinājumu cilvēkam iet uz “iekšieni”, nevis skriet prom.. Slimība ir iespēja kļūt brīvam.

Pirmais solis uz veselību ir slimību PIEŅEMŠANA – sākot ar vienkāršu saaukstēšanos un beidzot ar hronisku saslimšanu. Pretestībā neviens vēl vesels nav palicis. Tikai tad, kad atļaujam visam būt tieši tā, kā tas ir – tikai tad ir iespējamas pārmaiņas. Kamēr turamies, kontrolējam, pretojamies, baidāmies, cīnāmies – tas, ar ko cīnāmies, paliek tikai lielāks. (What you resist, persits). 

Mēs atnācām šeit uz Zemes, lai mācītos, lai izietu dažādas pieredzes, tajā skaitā – pieredzes caur slimībām. Tā bija Tavas dvēseles izvēle, tāpēc to ir jāiemācās cienīt, pieņemt un darīt visu, lai noskaidrotu, kādu mācību dvēsele vēlējās caur šo pieredzi apgūt. Ir jābeidz baidīties no tā, ko pats izvēlējies pieredzēt – tad ir iespējams virzīties tālāk. 

Atmet vajadzību “TIKT VAĻĀ” no slimības, jo tā ir pretestība, kontrole un lepnums, ka es zinu labāk (par Visuma viedumu), kā te tai dzīvei ir jānotiek, un sāc uzdot jautājumus – ko Tu atnāci man iemācīt? Kādu funkciju Tu pildi manā dzīvē? Kādu mācībstundu Tu sevī nes? Kas man būtu jādara savā labā? Kā es varu atbalstīt savu ķermeni, kamēr izzinu šos dziļākos jautājumus?

Ir ļoti svarīgi saprast, ka Tu un tikai vienīgi Tu esi tas, kurš var dziedināt savu saslimšanu. Tavs ķermenis to var un Tava apziņa var sniegt šo dziedinājuma impulsu. Ar šādu prāta stāvokli paliek teju muļķīgi skraidīt pie ārstiem un testēt visu pēc kārtas.. atliek atnākt pie sevis mājās- apstāties, ieklausīties, uzdot jautājumus un mācīties būt sev par labāko draugu, viedo skolotāju, dziednieku, atbalstu. 

Kas ir slimība?

• Tā ir ķermeņa signalizēšana par nepieciešamām pārmaiņām- dzīvesveidā, uzturā, ieradumos, sociālajā un darba vidē, ģimenē, dzīves ceļā, u.c.
  
• Tā ir iespēja uz transformāciju (saaukstēšanās, vīrusi, gripa, u.c.)
  
• Tā ir iespēja mums paplašināt savu apziņu, augt, attīstīties, mācīties, trenēt pazemību, pieņemšanu.
  
• Tā ir karmisko enerģiju uzkrājums, kas manifestējas fiziskajā ķermenī, lai mūs mācītu par dvēseles iepriekšējo dzīvju neapzinātajām pieredzēm, kuras nepieciešams apzināties, piedot un atlaist.
  
• Tā ir iespēja mainīt savu dzīves virzienu un iet savu dvēselisko ceļu.
  
• Tā ir iespēja apstāties, reflektēt, pārdomāt, pārskatīt, iepauzēt, mācīties pacietību, mieru un nesteidzīgumu.
  

Kamēr muksim pie kāda cita pēc risinājuma- ārsts, speciālists, terapeits, dziednieks, mentors - patieso mācību neapgūsim un visdrīzāk problēma turpinās atgriezties, kamēr vien nesāksim šo ceļojumu atpakaļ pie sevis. Nav tiesību nevienam ārējam faktoram mūs atbrīvot no pašu izvēlētajām mācībstundām. Izmanto augus, fiziskās un garīgās prakses, mentorus, lai tuvotos SEV! 

Mūsdienās pieaug saslimšanas, kurām zāles un ierastās fiziskās manipulācijas vairs nelīdz.. esam aizmaldījušies gana tālu no sevis un ir laiks atgriezties! Esi drosmīgs, uzticies sev un savām sajūtām, tās tiešām zina visu – pat, ja neloģiskas, mazliet biedējošas – klausi, tās vienmēr zina izzeju.

NOTICI SEV!

Un paliks tik viegli.. :)

Par Dziednīcas Radītāju

Čau, mani sauc Ance Viktorija!

Pēc profesijas esmu naturopāts, uztura terapeits, sirdī dziednieks un citu dzīvju tulkojumos - šamanis, dabas vēstnesis. Man ir spēcīga saikne ar Zemi, Dabu, ķermenisko. Es jūtu, lasu un saprotu cilvēka ķermeni. Un man rūp. Un es zinu, ka savu ceļu esmu nogājusi tamdēļ, lai kalpotu citiem, lai palīdzētu, atbalstītu un iedvesmotu. Savam ceļam, savām pieredzēm jēgu redzu tikai tad, ja caur to varu palīdzēt otram. Ja varu kalpot cilvēcei un mammai Zemei.

Par savu uzdevumu šajā pasaulē izjūtu kalpošanu savai iekšējai gaismai, autentiskajai enerģijai- Radītājam, ļauties šīs enerģijas virsvadībai, lai dotu savu pienesumu veselības un veseluma veicināšanā – kā cilvēka, tā Dabas. Uzskatu to par savu dvēselisko pienākumu – sajust, ko pasaulē vēlas Radīt un dot šī mana iekšējā viedā enerģija un savus talantus, spējas un pieredzes dāvināt pasaulei.

Par savu misiju izjūtu dalīšanos savās pieredzēs, zināšanās, izpratnē par cilvēka ķermeni un veselību, lai palīdzētu cilvēkiem rast ceļu atpakaļ pie sava veseluma. Mācos būt par savu autentisko zināšanu, Dabas vieduma glabātāju un nesēju pasaulē.

Es redzu sevi kā iedvesmotāju cilvēkam doties atpakaļ pie sevis – atbrīvojoties no tā, kas veselību grauj un attālina no līdzsvara, uz to, kas veselību un veselumu veicina. Es aicinu uz izpratni par cilvēka nedalāmību no dabas, citiem cilvēkiem, dzīvniekiem, kosmosu, enerģijām. Cilvēks ir kā Dzīvības Koks: ar saknēm dziļi Zemes dzīlēs, no kuras barību, spēku un balstu ņem, un zariem augstu debesīs, kur lapas saules gaismu smeļ, ar mainīgajām sezonām un nebeidzamo augšanu un plešanos.

Caur savu darbu vēlos izglītot sabiedrību par Veseluma nozīmi, par zelta pavedieniem, kas caurvij mūsu planētu un savieno mūsu šūnas ar zemes centru. Par to kā mūsu visu sirdis ir vienotas, kā rūpes par makro vidi ir tikpat svarīgas kā rūpes par mikro vidi - visos līmeņos.

Tava veselība nav atdalīta no domām, kuras domā, no cilvēkiem, kuri ir Tavā laukā, no drēbēm, kuras valkā un vides, kurā dzīvo. Tā nav atdalīta no gaisa, kādu elpo un trokšņa, kas ir ap Tevi. Tā nav atdalīta no darbiem, kurus dari un nodomiem, kādi Tevi vada. Viss ir vienots.

Kā starp šamaņiem tiek uzskatīts (un šo uzzinot, es beidzot guvu apstiprinājumu sevī sen justai patiesībai): “Slimība nav jāārstē. Ir jāārstē vide, kurā atrodies, attiecības ar senčiem, māti Zemi, ar cilti, ar saviem bērniem un sevi pašu. Slimība aiziet pati, kad ir izdziedināts būtiskais.”

Es esmu šeit, lai iedvesmotu cilvēku mainīt savu apziņu, dzīvesveidu un pasaules redzējumu, lai aicinātu sadraudzēties ar savu ķermeni, saslimšanu. Es vēlos Tevi iedvesmot kļūt pašam sev par labāko draugu un uzņemties atbildību par visu notiekošo Tavā dzīvē, jo tad Tu atgriez sevī spēku, tad Tu kļūsti par Radītāju.

Lai top!